BLOGS jeb EMUĀRS (latviskots Bloga termins)– kas tas ir un kāpēc mēs to vēlamies rakstīt.
Interneta dzīlēs atradu šādu vienkāršu skaidrojumu, kurš man šķita ļoti piemērots:
“Emuārs ir komunikācijas, uzskatu apmaiņas forma, blogošana – lielisks veids, kā neformālāk izteikt savu viedokli un saņemt komentārus, izvērst diskusiju.”
Esiet sveicināti manu pārdomu blogā, kurā plānoju runāt ne tikai par grāmatvedību un nodokļiem, bet arī par dzīves skaisto pusi, par to, kā izkrāsot savu ikdienu, par to, kā nekļūt par “sausiņu” savā darbā. Grāmatvedība ir māksla un grāmatveži ir izcili mākslinieki!
Blogu papildinās video intervijas ar maniem kolēģiem – grāmatvežiem. Drīzumā laidīsim tautās pirmo video interviju! Šajās intervijās vēlos parādīt, ka grāmatveži ir ne tikai savas jomas speciālisti, bet arī vienkārši cilvēki, kuriem ir savas vājības, savi hobiji, aizraušanās un interesanti stāsti, ar kuriem padalīties. Kā jūs domājat, kas būs pirmais grāmatvedis, kas viesosies manā “studijā”?
Šoreiz ļoti īsā formātā pastāstīšu, kāds ir mans ceļš līdz grāmatvedībai, nodokļiem un izglītības iestādei. Jāsāk man ar to, ka esmu kārtējais piemērs tam, ka “nekad nesaki nekad”! Jo es jaunībā teicu, ka NEKAD nebūšu grāmatvede un NEKAD nebūšu “učene”. Tad nu dzīve paspēlējās ar mani un iedeva tieši šīs divas iespējas, izaicinājumus, kurus pieņēmu.
Grāmatvedība noteikti nav nejaušība. Kaut mana pirmā profesija, kurā strādāju kādu laiku, ir deju kolektīvu vadītājs, tā nauda, grāmatvedība man gāja pa blakus taciņu. Kad mācījos par deju kolektīvu vadītāju, mums bija jābrauc rudens darbos uz “kolhozu”. Nostādot visus studentus telpai uz apli, viens no pasniedzējiem jautāja – kuram ir bijis kāds sakars ar grāmatvedību. Es – meitene no laukiem, bet ne uz mutes kritusi – iesaucos, ka man ir. Mans sakars bija tāds, ka mamma strādāja grāmatvedībā! Tā nu es nestrādāju uz lauka, bet biju grāmatvedis - rēķināju visiem algas!
Kad pārtraucu mācības un atgriezos dzimtajās vietās – sāku strādāt tam laikam diezgan liela uzņēmuma grāmatvedībā par kasieri (19 gados!!!). Nejaušība? Diezin vai!
Nodibināju ģimeni un audzināju bērnus, dejoju un mācīju dejot, bet gribējās kaut ko pamācīties. Tajos gados (pagājušā gadsimta 90-tie) jau bija pieejama Tālmācība – pa pastu sūtīja mācību materiālus, pa pastu atpakaļ sūtīju izdarītos mājas darbus un atkal pa pastu atsūtīja izlabotos darbus. Interesanti! Ko tad es izvēlējos mācīties? Grāmatvedību! Tā bija mana pirmā izglītība grāmatvedības jomā.
Pēc maniem 30, kad bērni bija paaugušies mans nemiera gars mani urdīja, ka vajag augstāko izglītību. Sacīts, darīts – strādāju maiņu darbu, pēc nakts maiņām vēl haltūriņas un tad vakaros uz augstskolu. Pabeidzu gan bakalaurus uzņēmējdarbībā, gan maģistrus finansēs. Grāmatveža diplomu nesaņēmu, bet ekonomista un finansista gan!
Sāku arī strādāt darbu, saistītu ar grāmatvedību – no sākuma tikai saistītu, pēc tam jau biju arī bilancspējīgs grāmatvedis 28 uzņēmumiem grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā. Pieredze ļoti vērtīga, interesanta un noderīga, bet sapratu, ka veltīt 12 stundas dienā darba devējam laikam nav mans aicinājums.
Brīdī, kad ar darbiem nebija dikti spīdoši, bet mājās 2 bērni un gribas arvien vairāk arī pašai sev – izglītību, ceļot utt., izdomāju pieteikties par pasniedzēju koledžā. Mana bijusī pasniedzēja man šo iespēju deva. Uh – pirmo semestri mana slodze bija 32 akadēmiskās stundas, bet jau nākamajā semestrī man bija nodrošināta pasniedzēja slodze. Mani priekšmeti bija visi, kas saistīti ar grāmatvedību – grāmatvedības pamati, finanšu grāmatvedība, vadības grāmatvedība, nodokļi.. Tas saucas – iedod velnam mazo pirkstiņu, paņems visu roku! Pieredze fantastiska, bet arī garantēta izdegšana. Vienā brīdī bija nepieciešams ieslēgt bremzes un apstāties, lai nebūtu tā, ka gan grāmatvedība, gan pasniedzējas darbs būtu pēdējais, ko es vēlētos darīt.
Paralēli pasniedzējas darbam koledžā, tiku uzaicināta apmācīt bezdarbniekus, sāku lasīt seminārus par dažādām grāmatvedības un nodokļu tēmām. Sākumā man ļoti negribējās lasīt seminārus, jo pati biju bijusi uz tik bezjēdzīgiem un neinteresantiem semināriem, ka man bija bailes to sākt darīt. Kad beidzot mani “pielauza”, es stundām sēdēju pie materiāla sagatavošanas, lai tas ir vērtīgs, izmantojams ikdienā un man par to nav kauns. Bija grūti ielauzties likumu valodā – nu jau esmu lielāko daļu likumu “atkodējusi”. Tagad sagatavot prezentāciju, materiālu semināram vairs nav neiespējamā misija, bet darbs un laiks tajā tiek ieguldīts milzīgs! Visiem grāmatvežiem noteikti nav laika sēdēt naktīm pie likumu studēšanas, tāpēc to daru es.
Tādos brīžos saproti, ka vislabāk ir strādāt sev, strādāt ar klientiem, kurus izvēlies pats, dot tiem, kas vēlas ņemt un svarīgākais, lai paliek laiks arī ģimenei. Man jāsaka milzīgs paldies manai ģimenei, kura piecieš gan manu darbaholiķa dabu, gan manu neizsīkstošo vēlmi mācīties arvien ko jaunu, jo tas viss paņem ļoti daudz laika.
Kas es esmu šobrīd?
Izglītības iestādes direktore SIA Komercinformācijas firma Biznesa komplekss – arī šis uzņēmums pie manis “atnāca” likumsakarīgi. No sākuma šeit lasīju seminārus grāmatvežiem un tad iepriekšējā uzņēmuma īpašniece man izteica piedāvājumu, ka vēlas nodot šo uzņēmumu man. Tā ir milzīga atbildība un liels darbs – pārņemt uzņēmumu ar gandrīz 30 gadu vēsturi.. Un tad vēl iedzimtā spītība – lai vai kas, nedrīkst padoties! Nepadevos un lepojos ar to. Ģimene man ir blakus joprojām, palīdz un atbalsta – bez tā man neizdotos!
Grāmatvedis – man ir daži desmiti klientu, kuriem esmu ārpakalpojuma grāmatvedis. Tā nu sanāk, ka gadiem kopā strādājot, ar dažiem esi jau draugu statusā.
Pasniedzējs savā izglītības iestādē grāmatvežiem Biznesa komplekss – manas mīļākās tēmas, ar kurām strādāju ikdienā – grāmatvedības uzskaite kā tāda, darba likuma normas un darba samaksa. Kā vieslektors esmu arī dažās augstskolās un koledžās.
Semināru pasniedzējs – šobrīd ar savu klātbūtni vairāk esmu sastopama savu Grāmatvežu klubu semināros, grāmatvežu sertifikācijas semināros un apmācībās, kā arī sadarbojos ar citiem komercuzņēmumiem, piemēram, Lietišķās informācijas dienests, FCM, Jauns Likums, Bilances akadēmija u.c. Mīļākās tēmas ir darba attiecības, darba samaksas nodokļi, peļņas nodokļi.
Rakstu autors – par savām tēmām mēdzu arī uzrakstīt žurnālam Bilance un Visma virtuālajam Grāmatvežu ekspresim.
Koučs – mana jaunapgūtā profesija pandēmijas laikā! Esmu gandarīta, ka esmu sākusi šo ceļu, jo tā ir iespēja palīdzēt ne tikai cilvēkiem grāmatvedības un nodokļu jomā, bet jebkuram. Šajā profesijā, tāpat kā grāmatvedībā, pilnveidošanās ir ikdiena. Tas nozīmē, ka mācīšos, kamēr vien būs vēlme darboties!
Izskrēju es cauri “pa diagonāli” savam raibajam ceļam uz to, kas es esmu šobrīd. Varētu jau uzrakstīt romānu par visu to, kas pieredzēts, piedzīvots un nepiedzīvots. Varbūt kādreiz! Arī tas ir manos nākotnes plānos – uzrakstīt grāmatu!
Padalies, vai arī Tu kādreiz teici - NEKAD nebūšu grāmatvede/-is?