Šodien gribu parunāt par grāmatvežu izglītošanos, jo tā man ir ļoti aktuāla un tuva tēma.
Ja pirms gadiem 15-20 nebija nemaz tik daudz iespējas apgūt dažādas zinības grāmatvedības jomā, tad tagad piedāvājums ir vienkārši fantastisks. Mēs varam iet uz neskaitāmiem grāmatvežu semināriem katru dienu, apmeklēt grāmatvedības kursus un mācīties grāmatvedību koledžās, augstskolās. Atliek tikai izvēlēties!
Uzrakstīšu savu pieredzi ar grāmatvedības apmācībām. Savu pirmo pieredzi jums jau izstāstīju pirmajā Bloga ierakstā – tās bija pirmās Tālmācības vēsmas. Jāsaka, ka vērtējot ar šīs dienas zināšanām un pieredzi, man gribas uzslavēt gan materiālu kvalitāti, gan pasniedzēju darbu. Kad es sāku strādāt par pasniedzēju, neviens mani neapmācīja, kā būtu jāveido materiāls, kā jāplāno sava lekcija. Es par pamatu ņēmu šos pirmos materiālus no tā laika grāmatvedības mācībām. Un tas, iespējams, bija veiksmīgākais iesākums, kāds varēja man būt!
Pēc tam grāmatvedības kursus izgāju vienā no senākajām mācību firmām, kura regulāri piedāvā apmācības grāmatvežiem. Jāsaka, ka man atkal paveicās ar pasniedzēju. Pārējais gan man nebija īpaši patīkams – mēs bijām pie 40 cilvēku nelielā telpā – gribas teikt veco labo teicienu – bijām kā siļķes mucā. Mūsu zināšanu līmeņi grāmatvedībā – visdažādākie. Personīgā attieksme – tai vienkārši nebija laika! Un, kā jau ierasts, katrā grupā ir kāds, kurš “krīt uz nerviem” visiem – gan pasniedzējam, gan pārējiem kursantiem. Šī grupa bija izcils izņēmums – mums tādi bija veseli trīs, un viņi savā starpā vēl sacentās. Lieki teikt, ka pasniedzēja vienkārši nespēja tikt ar to visu galā. Bet, kurš jau gribēja, arī no šiem kursiem varēja diezgan daudz paņemt. Es gribēju un paņēmu! 😊
Kad mācījos augstskolās, man atkal paveicās! Laikam jau biju pelnījusi un kāds man to grāmatveža taciņu bija nemanāmi nobruģējis. Apgūstot pirmo augstāko izglītību, grāmatvedības priekšmeti man ļoti patika. Man patika viss, kur bija loģika, aprēķini un reāli rezultāti. Ar lielu entuziasmu pildīju visus grāmatvedības uzdevumus, tikai žēl, ka tie bija tik maz! Tagad saprotu, kāpēc un saprotu, ka tik maz stundās nevar iedot vezumu ar vērtīgām zināšanām. Tas augstākās izglītības programmās man nepatīk, ka nav pietiekami daudz tieši tai specialitātei nepieciešamo lekciju. Tagad, kad pati varu sastādīt programmas, esmu laimīga, ka arvien vairāk varu pievērsties grāmatvedības jautājumiem, kuri paliek novārtā, ja nepievērš tam pienācīgu uzmanību.
Mācoties maģistru programmā, man bija fantastiskas pasniedzējas. Mācījos Rēzeknē un par to izvēli pati sev saku lielu paldies! Šīs mācības man ielika pamatīgus grāmatvedības un ne tikai, pamatus, kuri ir stabili un neaizskalojami. Starp citu, mans maģistra darbs bija par ārpakalpojuma grāmatvedību. Tajā laikā tas vēl bija pats iesākums, statistikas nebija, pašai pieredze minimāla. Redz, arī tas nebija “par velti”- šobrīd pati esmu ārpakalpojuma grāmatvedis.
Kad sāku apmeklēt seminārus grāmatvežiem, kā jau pirmajā Bloga rakstā minēju, man pārsvarā nebija laba pieredze. Bieži nācās klausīties nekvalitatīvus, neinteresantus seminārus, reizēm pat ne par tēmu, kura bija paredzēta. Par materiāliem vispār neizteikšos. Tāpēc ļoti ilgi nevarēju saņemties un piekrist lasīt pati seminārus grāmatvežu auditorijai, jo man bija bail, ka mani varētu uztvert tāpat, kā es uztvēru lektoru savā pieredzē. Tā bija pamatīga iekšēja cīņa. Kas man palīdzēja? Cilvēku atsauksmes, pamudinājumi. Kaut kā nebiju pamanījusi, ka praktiski visās darba vietās uzņēmuma vadītāji mani izvēlējās par to personu, kas apmācīs jaunos darbiniekus. Man tas labi padevās un arī patika! Laikam jau arī “učenes” darbs man bija zvaigznēs ierakstīts.
Tagad, kad man pašai bija jāmeklē grāmatvedības pasniedzēji savā izglītības iestādē, es sastapos ar lielu problēmu – ir mums daudz foršu, gudru, zinošu grāmatvežu, bet ne visi var to nodot tālāk citiem. Iemesli ir dažādi, bet fakts paliek fakts – par skolotāju ir jāgrib būt un tam jābūt jau kaut kur dziļi sirdī, vai, kā saka, šūpulī ieliktam.
Ņemot par pamatu savu pieredzi gan esot studenta, kursanta, klausītāja lomā, gan esot auditorijas priekšā, centos izveidot gan vidi, gan programmas, gan materiālus tā, kā gribētos man pašai. To novērtē gan jaunie grāmatveži, gan tie, kas jau ir ar nopietnu pieredzi grāmatvedībā.
Es ļoti priecājos, kad grāmatveži izvēlas Biznesa kompleksu kā savu mācību vietu. Kāpēc? Ne jau tikai tāpēc, ka tas ir mans uzņēmums, ne tikai tāpēc, ka pati šeit esmu pasniedzējs. Es patiešām varu lepoties ar to pasniedzēju sastāvu, kāds mums ir šobrīd! Kas ir man svarīgi, kad eju uz semināriem, kursiem? Lai man stāsta saprotamā, vienkāršā valodā, lai pasniedzējs ir profesionālis-praktiķis savā jomā, lai pasniegšana nav iemidzinoša, bet atraktīva, lai es justos gaidīta, lai ir šī personīgā attieksme. Mums tas viss ir! Ar lepnumu varu teikt, ka pie mums es ietu uz mācībām!
Mūsu telpas ir mājīgas, jūs esat šeit laipni gaidīti. Mans uzstādījums bija tāds – lai man pašai ir patīkami te uzturēties un lai nav kauns aicināt cilvēkus uz mūsu telpām. Mēs to esam realizējuši.
Sanāca tāda sevis slavināšana. Bet, kāpēc gan ne, ja esam to pelnījuši! Mūsu kursantu atsauksmes ir motivējošas, sirdi sildošas un vērtīgas tālākam darbam.
Kādi svarīgākie kritēriji ir jums, lai jūs izvēlētos kādu mācību iestādi par savējo? Kas ir nepieciešams mācību procesā, kas nepieciešams tīri sadzīviski? Rosinu jūs uz diskusiju, lai arī mēs varētu pilnveidoties vēl un vēl. Droši padalieties ar saviem piedzīvojumiem mācību laikā!