Grāmatvežu izglītošanās laika gaitā

Šo­dien gribu pa­ru­nāt par grā­mat­ve­žu iz­glī­to­ša­nos, jo tā man ir ļoti ak­tuā­la un tuva tēma.

Ja pirms ga­diem 15–20 ne­bi­ja nemaz tik daudz ie­spē­ju apgūt da­žā­das zi­nī­bas grā­mat­ve­dī­bas jomā, tad tagad pie­dā­vā­jums ir vien­kār­ši fan­tas­tisks. Mēs varam iet uz ne­skai­tā­miem grā­mat­ve­žu se­mi­nā­riem katru dienu, ap­mek­lēt grā­mat­ve­dī­bas kur­sus un mā­cī­ties grā­mat­ve­dī­bu ko­le­džās, augst­sko­lās. At­liek tikai iz­vē­lē­ties!

Uz­rak­stī­šu savu pie­re­dzi ar grā­mat­ve­dī­bas ap­mā­cī­bām. Savu pirmo pie­re­dzi jums jau iz­stās­tī­ju pir­ma­jā bloga ie­rak­stā – tās bija pir­mās tālmā­cī­bas vēs­mas. Jā­sa­ka, ka, vēr­tē­jot ar šīs die­nas zi­nā­ša­nām un pie­re­dzi, man gri­bas uz­sla­vēt gan ma­te­riā­lu kva­li­tā­ti, gan pa­snie­dzē­ju darbu. Kad es sāku strā­dāt par pa­snie­dzē­ju, ne­viens mani ne­ap­mā­cī­ja, kā būtu jā­vei­do ma­te­riāls, kā jā­plā­no sava lek­ci­ja. Es par pa­ma­tu ņēmu šos pir­mos ma­te­riā­lus no tā laika grā­mat­ve­dī­bas mā­cī­bām. Un tas, ie­spē­jams, bija veik­smī­gā­kais ie­sā­kums, kāds va­rē­ja man būt!

Pēc tam grā­mat­ve­dī­bas kur­sus iz­gā­ju vienā no se­nā­ka­jām mā­cī­bu fir­mām, kura re­gu­lā­ri pie­dā­vā ap­mā­cī­bas grā­mat­ve­žiem. Jā­sa­ka, ka man atkal pa­vei­cās ar pa­snie­dzē­ju. Pā­r­ējais gan man ne­bi­ja īpaši pa­tī­kams – mēs bijām pie 40 cil­vē­ku ne­lie­lā telpā – gri­bas teikt veco labo tei­cie­nu – bijām kā siļ­ķes mucā. Mūsu zi­nā­ša­nu lī­me­ņi grā­mat­ve­dī­bā – vis­da­žā­dā­kie. Per­so­nī­gā at­tiek­sme – tai vien­kār­ši ne­bi­ja laika! Un, kā jau ie­rasts, katrā grupā ir kāds, kurš „krīt uz ner­viem” vi­s­iem – gan pa­snie­dzē­jam, gan pā­r­ējiem kur­san­tiem. Šī grupa bija iz­cils iz­ņē­mums – mums tādi bija ve­se­li trīs, un viņi savā star­pā vēl sa­cen­tās. Lieki teikt, ka pa­snie­dzē­ja vien­kār­ši ne­spē­ja tikt ar to visu galā. Bet, kurš jau gri­bē­ja, arī no šiem kur­siem va­rē­ja diez­gan daudz pa­ņemt. Es gri­bē­ju un pa­ņē­mu! 😊

Kad mā­cī­jos augst­sko­lās, man atkal pa­vei­cās! Lai­kam jau biju pel­nī­ju­si un kāds man to grā­mat­ve­ža ta­ci­ņu bija ne­ma­nā­mi no­bru­ģē­jis. Ap­gūs­tot pirmo augst­ā­ko iz­glī­tī­bu, grā­mat­ve­dī­bas priekš­me­ti man ļoti pa­ti­ka. Man pa­ti­ka viss, kur bija lo­ģi­ka, ap­rē­ķi­ni un reāli re­zul­tā­ti. Ar lielu en­tu­ziasmu pil­dī­ju visus grā­mat­ve­dī­bas uz­de­vu­mus, tikai žēl, ka tie bija tik maz! Tagad sa­pro­tu, kāpēc un sa­pro­tu, ka tik maz stun­dās nevar iedot ve­zu­mu ar vēr­tī­gām zi­nā­ša­nām. Tas augst­ā­kās iz­glī­tī­bas prog­ram­mās man ne­pa­tīk, ka nav pie­tie­ka­mi daudz tieši tai spe­cia­li­tā­tei ne­pie­cie­ša­mo lek­ci­ju. Tagad, kad pati varu sa­stā­dīt prog­ram­mas, esmu lai­mī­ga, ka ar­vien vai­rāk varu pie­vēr­sties grā­mat­ve­dī­bas jau­tā­ju­miem, kuri pa­liek no­vār­tā, ja ne­pie­vērš tam pie­nā­cī­gu uz­ma­nī­bu.

Mā­co­ties ma­ģis­tru prog­ram­mā, man bija fan­tas­tis­kas pa­snie­dzē­jas. Mā­cī­jos Rē­zeknē un par to iz­vē­li pati sev saku lielu pal­dies! Šīs mā­cī­bas man ie­li­ka pa­ma­tī­gus grā­mat­ve­dī­bas un ne tikai, pa­ma­tus, kuri ir sta­bi­li un ne­aiz­ska­lo­ja­mi. Starp citu, mans ma­ģis­tra darbs bija par ār­pa­kal­po­ju­ma grā­mat­ve­dī­bu. Tajā laikā tas vēl bija pats ie­sā­kums, sta­tis­ti­kas ne­bi­ja, pašai pie­re­dze mi­ni­mā­la. Redz, arī tas ne­bi­ja „par velti” – šob­rīd pati esmu ār­pa­kal­po­ju­ma grā­mat­ve­dis.

Kad sāku ap­mek­lēt seminārus grāmatvežiem, kā jau pir­ma­jā bloga rak­stā mi­nē­ju, man pār­sva­rā ne­bi­ja laba pie­re­dze. Bieži nācās klau­sī­ties ne­kva­li­ta­tī­vus, ne­in­te­re­san­tus se­mi­nā­rus, rei­zēm pat ne par tēmu, kura bija pa­re­dzē­ta. Par ma­te­riā­liem vis­pār ne­iz­teik­šos. Tāpēc ļoti ilgi ne­va­rē­ju sa­ņem­ties un pie­krist lasīt pati se­mi­nā­rus grā­mat­ve­žu au­di­to­ri­jai, jo man bija bail, ka mani va­rē­tu uz­tvert tāpat, kā es uz­tvē­ru lek­to­ru savā pie­re­dzē. Tā bija pa­ma­tī­ga iek­šē­ja cīņa. Kas man pa­lī­dzē­ja? Cil­vē­ku at­sauk­smes, pa­mu­di­nā­ju­mi. Kaut kā ne­bi­ju pa­ma­nī­ju­si, ka prak­tis­ki visās darba vie­tās uz­ņē­mu­ma va­dī­tā­ji mani iz­vē­lē­jās par to per­so­nu, kas ap­mā­cīs jau­nos dar­bi­nie­kus. Man tas labi pa­de­vās un arī pa­ti­ka! Lai­kam jau arī „uče­nes” darbs man bija zvaig­znēs ie­rak­stīts.

Tagad, kad man pašai bija jā­mek­lē grā­mat­ve­dī­bas pa­snie­dzē­ji savā izglītības iestādē, es sa­sta­pos ar lielu prob­lē­mu – ir mums daudz foršu, gudru, zi­no­šu grā­mat­ve­žu, bet ne visi var to nodot tālāk ci­tiem. Ie­mes­li ir da­žā­di, bet fakts pa­liek fakts – par sko­lo­tā­ju ir jā­grib būt un tam jābūt jau kaut kur dziļi sirdī, vai, kā saka, šū­pu­lī ie­lik­tam.

Ņemot par pa­ma­tu savu pie­re­dzi gan esot stu­den­ta, kur­san­ta, klau­sī­tā­ja lomā, gan esot au­di­to­ri­jas priekšā, cen­tos iz­vei­dot gan vidi, gan prog­ram­mas, gan ma­te­riā­lus tā, kā gri­bē­tos man pašai. To no­vēr­tē gan jau­nie grā­mat­ve­ži, gan tie, kas jau ir ar no­piet­nu pie­re­dzi grā­mat­ve­dī­bā.

Es ļoti prie­cā­jos, kad grā­mat­ve­ži iz­vē­las Biznesa kompleksu kā savu mā­cī­bu vietu. Kāpēc? Ne jau tikai tāpēc, ka tas ir mans uz­ņē­mums, ne tikai tāpēc, ka pati šeit esmu pa­snie­dzējs. Es pa­tie­šām varu le­po­ties ar to pa­snie­dzē­ju sa­stā­vu, kāds mums ir šob­rīd! Kas ir man sva­rī­gi, kad eju uz se­mi­nā­riem, kur­siem? Lai man stās­ta sa­pro­ta­mā, vien­kār­šā va­lo­dā, lai pa­snie­dzējs ir pro­fe­sio­nā­lis-prak­ti­ķis savā jomā, lai pa­snieg­ša­na nav ie­mi­dzi­no­ša, bet at­rak­tī­va, lai es jus­tos gai­dī­ta, lai ir šī per­so­nī­gā at­tiek­sme. Mums tas viss ir! Ar lep­nu­mu varu teikt, ka pie mums es ietu uz mā­cī­bām!

Biznesa kompleksa birojs ar darba galdu, mapju plauktiem un gaiteni

Mācību klase ar projektoru, tāfeli un baltiem galdiem

Mācību klase ar galdu rindām un ziliem krēsliem

Mūsu tel­pas ir mā­jī­gas, jūs esat šeit laip­ni gai­dī­ti. Mans uz­stā­dī­jums bija tāds – lai man pašai ir pa­tī­ka­mi te uz­tu­rē­ties un lai nav kauns ai­ci­nāt cil­vē­kus uz mūsu tel­pām. Mēs to esam rea­li­zē­ju­ši.

Sa­nā­ca tāda sevis sla­vi­nā­ša­na. Bet, kāpēc gan ne, ja esam to pel­nī­ju­ši! Mūsu kur­san­tu atsauksmes ir mo­ti­vē­jo­šas, sirdi sil­do­šas un vēr­tī­gas tā­lā­kam dar­bam.

Kādi sva­rī­gā­kie kri­tē­ri­ji ir jums, lai jūs iz­vē­lē­tos kādu mā­cī­bu ie­stā­di par sa­vē­jo? Kas ir ne­pie­cie­šams mā­cī­bu pro­ce­sā, kas ne­pie­cie­šams tīri sa­dzī­vis­ki? Ro­si­nu jūs uz dis­ku­si­ju, lai arī mēs va­rē­tu pilnvei­do­ties vēl un vēl. Droši pa­da­lie­ties ar sa­viem pie­dzī­vo­ju­miem mā­cī­bu laikā!

Mācies, kad un kur vēlies

Visi grāmatvežu profesionālās pilnveides kursi ir pieejami tālmācības režīmā – pieteikties var kaut tūlīt.

Apskatīt programmas